Novērotā vēja virziena atkārtojamība pa gadu

Ainaži	Alūksne	Bauska
Daugavpils	Dobele	Gulbene
Jelgava	Kolka	Liepāja
Mērsrags	Pāvilosta	Priekuļi
Rēzekne	Rīga	Rucava
Rūjiena	Saldus	Skrīveri
Skulte	Stende	Ventspils
Zīlāni	Zosēni

Dati:
Gludināti
Negludināti

Datu avots

Datu avots ir LVĢMC novērojumu dati. Izmantoti vēja virziena novērojumi periodam 1966-2015. Datu apstrāde veikta 23 novērojumu stacijām. Stacijās datu pieejamība ir 50 gadiem, izņemot Rīgu - 40 gadi, Rucavu - 14 gadi.

Varbūtības līkņu aprēķina metodika

1. Katram vēja virziena ierakstam tiek piekārtots laika solis $\Delta t$, kas ir vienāds ar laika intervālu starp nākošā secīgā temperatūras mērījuma veikšanas laiku un tekošā mērījuma veikšanas laiku. Šis intervāls atkarība no novērojumu veikšanas perioda ir 1, 3 vai 6 stundas.
2. Katrai dienai no gada sākuma (d=1..366) tiek izveidota empīriska varbūtības funkcija $p^{(d)}(\alpha)$. Šeit $\alpha$ ir vēja virziens. Šīs funkcijas noteikšanai tiek atlasīti visi vēja virziena novērojumi 11 kalendārajām dienām ap dienu d - d-5..d+5. Funkcija $p^{(d)}(\alpha)$ tiek aproksimēta ar tās vērtībam 16-rumbu sistēmā $p^{(d)}(\alpha_k)$, k=1..16, izmantojot vēja virzienu novērojumu skaitu rumbā k ($N^{d}_k$) un kopējo novērojumu skaitu ($N^{d}$) dotajā kalendārajā dienā d. $$p^{(d)}(\alpha_k)=\frac{N^{d}_k}{N^{d}}$$ Vēja virziens $\alpha$ pieder rumbam k, ja $\alpha_k-11.25^\circ<=\alpha<\alpha_k+11.25^\circ$, šeit $\alpha_k$ ir rumba k virziens.
3. Atsevišķi izdalām bezvēja varbūtību katrai kalendārajai dienai d. Bezvēja gadījumā novērotais vēja virziens ir 0. To aprēķinam analogi katra rumba varbūtībai: $$p^{(d)}_{bv}=\frac{N^{d}_{bv}}{N^{d}}$$. Šeit $N^{d}_{bv}$ ir bezvēja novērojumu skaits. 4.Šādi konstruētai funkcijai $\sum_{k=1}^{16}p^{(d)}(\alpha_k)+p^{(d)}_{bv}=1$
4. Katram no rumbu virzieniem (k) un bezvējam aprēķinam $p^{(d)}(\alpha_k)$ un $p^{(d)}_{bv}$ slīdošo vidējo pa d - $p_{sm}^{(d)}(\alpha_k)$ un ${p_{sm}^{(d)}}_{bv}$ ar vidējošanas intervālu 31 diena. Funkcijas $p_{sm}^{(d)}(\alpha_k)$ grafikus zimējam asīs "kalendārā diena" - "virziens".

Līkņu interpretācija

Līknes attēlotas polārajās koordinātēs, kur pa rādiusu ir gada kalendārās dienas, bet pa azimutu ir vēja virzieni.